Labvakar labi ļaudis!
Piebalgā jau ilgāku laiku runā par to, ka Piebalgai nepieciešama attīstības koncepcija. Tad nu, lūk. Lai lietas uzņemtu kautkādu saturīgu apkārtmēru esmu nolēmis uzrakstīt pāris konkrētas lietas, kuras ir visupirms darāmas, lai Piebalga attīstītos.
PIEBALDZĒNU MOBILIZĀCIJA
Kā tajā mūžsenajā teicienā “Kurš gan cits, ja ne mēs” ir teikts – visā iesākumā ir pašu Piebaldzēnu sarosīšanās. Bez tās nevar iztikt un tas ir vitāli svarīgi. Piebaldzēni nevar izdzīvot gaidot kādu brīnumu no ārpuses – jo būsim gluži konkrēti, nevienam citam, bez mums, šī novada izdzīvošana neinteresē. Mēs esam tikai vēlviena ģeogrāfiska vieta šajā zemeslodē. Taču, tas nav nolemtības, bet gan iespējas rakurss – tā domā arī visas citas (vai vismaz lielākā daļa) ģeogrāfisko punktu. Tātad, pirmkārt, katram Piebaldzēnam ir jāsaprot, ka tieši uz viņa paša pleciem gulstās viņa un apkārtējo labklājība. Jo labāk pašam – jo labāk apkārtējiem. Jo labāk apkārtējiem – jo labāk pašam. Laiks izlīst no savām ikdienas rūpēm par vēderu un silto dīvānu.
KAS IR PIEBALGA?
Piebalga vēsturiski (vairāk vai mazāk) ir bijusi saistīta ar šobrīd esošiem četriem pagastiem – Vecpiebalgas, Inešu, Jaunpiebalgas, Zosenu. Taču, novadu reformas laikā esam bijuši kopā arī ar Taureni un Dzērbeni. Kā jau Jūs visi ziniet – gan Slātavas un Čangalienas, gan citu pagastu starpā ir bijušas domstarpības par to, ka deķi velk katrs uz savu pusi. Taču ļaujiet man atgādināt arī varbūt tādu pavisam aizmirstu un vulgāru, tomēr būtisku piemēru – kad kāvās Jaunpiebalga ar Vecpiebalgu, tad katrs bija savā pusē, bet, kad atbrauca kāds Cēsinieks vai Madonietis, tad abas Piebalgas savienojās pret pilsētu. Es, protams, uz neko nekūdu, ja nu vienīgi uz to, ka būtiskos jautājumos esam spējuši apvienoties un šis noteikti ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas skar mūs visus – nākamība un esamība. Laiks nolikt pie malas vienam otra domstarpības un rast kopsaucējus. Es, kā mūžsenais, vismaz 7. paaudzes Piebaldzēns, izsaku aicinājumu visiem, kas vēlās, pievienoties vienai Piebalgai un pašiem Vecpiebaldzēniem un Jaunpiebaldzēniem atmest snobismu pret savējiem. Tāpat šis aicinājums ir Skujenei un Kaivei.
KO GRIBAM PANĀKT?
Šķiet pašsaprotami, ka vēlamies novada nākotni, bet ko tieši tas nozīmē? Kā minimums – vēlamies saglabāt iespēju te dzīvot un iespēju šeit dzīvot arī mūsu bērniem. Tas paredz vairāku jautājumu būtiskumu – 1) Izglītība; 2) Darba iespējas; 3) Dzīvojamais fonds. 4) Piebalgas pievilcība.
1) Izglītības sakarā gribu teikt – izlasiet Vecpiebalgas vidusskolas direktores rakstu “Ziņu ratiņā”, tur būs daudz atbilžu esošajā situācijā. Taču, ja atceramies senāk – arī Taurenē un Dzērbenē bija vidusskolas, Inešos pamatskola. Šobrīd mūsu novadā vienīgā vidusskola vairs būs Jaunpiebalgā. Lielo lietu kārtībā – tāds ir augstāko lēmums. Mūsu lietu kārtībā – mums uz novadu ir pēdējā skola, kurā ģimene var savu bērnu izaudzināt līdz pilngadībai. Mums visiem kopā ir jādara viss iespējamais (un neiespējamais), lai saglabātu šādu iespēju un izglītības iespējas palielinātu. (pie tā atkal atgriezīsimies citreiz)
2) Darba iespējas. Daudz no lokālā darba pašlaik ir dažādās pašvaldības iestādēs, kokrūpniecībā un lauksaimniecībā. Kaut gan neviens darbs nav slikts darbs, varam uzskatīt, ka šīs perspektīvas darbam nav pašas plašākās. Par bonusu mums ir nācis c19 laiks, jo attālinātais darbs ir kļuvis plašāks un neierobežo cilvēkus fiziskā lokācijā. (Tas atspoguļojas arī pieaugošajā iedzīvotāju skaitā novadā – 2023. gadā vismaz Vecpiebalgas pag. ir +80 iedzīvotāji) tomēr viens no svarīgajiem jautājumiem un uzdevumiem ir uzņēmējdarbības veicināšana novadā un potenciāla esošo uzņēmumu attīstība. Tieši vidēji un augsti klasificēto darba vietu trūkums ir faktors kas ietekmē jaunu ģimeņu ienākšanu mūsu burvīgajā novadā. Šim arī būtu jāvelta papildus sesija.
3) Dzīvojamais fonds. Visiem skaidrs, ka jaunas ģimenes arī tad, ja ir skolas un darbs grib arī vietu, kur dzīvot. Piebalgā nav tā, ka būtu daudz brīvu īpašumu vai īpašumi, kas būtu pieejami īrē vai salīdzinoši pieejamā cenā. Piebalgai tuvākos 5 gados ir jārada jauns dzīvojamais fonds, bez tā viss cits ir lieks un nedos mums iespēju. Pašlaik vienīgā opcija ir līdzīgi kā Cēsīs, Siguldā un citās pilsētās – pašiem vietējiem uzņēmējiem uzņemties saistības, lai novadā radītu jaunu dzīvojamo fondu. Tas ir liels risks, bet tas ir izdarāms. Par to, atkal, mums jārunā papildus.
4) Piebalgas pievilcība. Jā, šķiet nosaukums runā pats no sevis, ūdensrozes, līgo, daba, porcelāns, sveces, alus, tauri, muiža, Kalniņdienas, augstais kalns, Alauksts un Inesis. Taču katrā novadā var ko tādu atrast. Šeit drīzāk tas ir visa kopums, kas ir arī iemesls, kāpēc Piebalgā daudzi slaveni cilvēki arvien rod savu pievilcību. Taču, līdzīgi kā Jūrmala, Mārupe, Saulkrasti un Sigulda arī Piebalgai ir nepieciešama vēstniecība. Mums ir jāstāsta savs stāsts izstādēs, tūrisma pasākumos, pat TV, ja nepieciešams. Piebalgai ir jākļūst par pievilcīgāko vietu Latvijā kur dzīvot dabā. Tam nepieciešami visi iepriekšējie punkti.
Dārgie novadnieki, piebaldzēni, draugi. Tikai mums pašiem ir iespējams to visu izdarīt. Un tas ir izdarāms – jo tēmēsim augstāk, jo tālāk trāpīsim. Zemu tēmējot, trāpīsim paši sev ceļgalos.
Izvēršam diskusiju, debatējam, vienojamies, kopojamies, strādājam. Tas viss ir izdarāms.