“Vairāk tērauda acīs! Vairāk uguns sirdīs! Iztaisnojiet plecus un ejiet tā, lai no aizmugures būtu redzams, ka iet valdnieks, nevis menedžeris. Tas ir viss, kas nepieciešams panākumiem. Personīgiem un nacionāliem.
Visas vēlēšanu programmas ir mēsli. Tās nepalīdzēs cilvēkiem ar izdzisušām acīm. Mēs esam sacelšanās dalībnieku pēcteči. Mūsu bērni būs cīnītāji, valdnieki un līderi, nevis brokeri.” – tā teicis Ukrainas kristīgo karotāju bataljona komandieris Dmitro Korčinskis.
Ar šiem vārdiem es gribu iesākt savas pārdomas un aicinājumu saistībā ar to, kas notiek mūsu valstī.
————————————————————————–
Jau iepriekšējos gados esmu izvirzījis 5 prioritārās jomas (https://www.apalups.lv/…/karlis-apalups-top-5…/), kurās būtu nepieciešams virzīt valsts politiku, taču šodien gribu vairāk izklāstīt domas par to, ko darīt tiem, kas ir ārpus politikas (ārpus partijām un politiskās sadzīves).
Primāri atbildot uz to, kāpēc šo rakstu – gan jau neesmu vienīgais, kas saskarās ar problēmu “nav par ko balsot” un tā laikam ir arī universāla problēma, bet tas nenozīmē, ka tai nevar rast risinājumu ārpus politikas. Otrs – fundamentāli neticu, ka pie esošajiem apstākļiem ar dažādām politiskajām partijām veidojot koalīcijas valdības, ir iespējams būtisks un nepieciešamais izrāviens Latvijai. Var jau būt, ka tieši tas “nav par ko balsot” ir iemesls kāpēc neviena partija Latvijā nekad nav spējusi viena pati veidot valdību. Balsis vienkārši izsijājas pēc “liekas sakarīgi”, “par šiem vēl neesmu balsoijis” principa. Trešais – tīri personīgs. Daudzi jau zina, ka ar sievu apceļojam Latviju ar kājām un ir plāns apceļot visas Latvijas pilsētas, katrā pilsētā cenšamies arī aprunāties ar vietējiem iedzīvotājiem, pajautāt par dzīvi, trūkumiem, labumiem un citām sadzīves tēmām. Papildus tam – darbs izglītības nozarē un pēdējos 10 gados esmu bijis ap 100 Latvijas skolām un runājis ar dažādu klašu grupām, tāpat arī izglītības izstādes “Skola”, kurā esmu bijis faktiski arī pēdējos 10 gadus un augstskolas jauniešu satikšana man arī rada priekšstatu par to, kas notiek mūsu sabiedrībā. Lielākās problēmas līdz ar to arī kas ir izkristalizējušās – politiskā vara dzīvo atrauti no Latvijas un mūsu sabiedrībai trūkst motivējoša vadītāja, kas rādītu ceļu. Tāpēc arī tik ļoti rezonēja Dmitro sacītais par izdzisušajām acīm.
Var jau, protams, teikt, ka viss nav tik slikti un politiķi cenšas, bet, nē. Piedodiet. Es neesmu “Viss ir slikti” pukstētājs, bet problēmas ignorēšana arī nav pareiza.
————————————————————————
KO DARĪT KATRAM PAŠAM, KAS GRIB MAINĪT VALSTI UZ POZITĪVO
1. BIEDROTIES
Ar kolēģiem no drošības nozares pirms vairākiem gadiem izveidojām Drošības profesionāļu asociācija. Lai gan pašam iekšēji liekas, ka varētu darīt vēl vairāk – Asociācijas paspārnē ir izdevies radīt lielāko Baltijas drošības konferenci, kas pulcē ap 3000 dalībnieku no vairākiem desmitiem pasaules valstu un, starp citu, no valsts nesaņem praktiski nekādu atbalstu.
Tāpat arī Drošības uzņēmumu grupa “ZEVS” nebūtu eksistējoša, ja nebūtu manu biznesa partneru, kas ir ar kopīgām vērtībām un motivāciju.
Vidusskolas laikā un pēc tās arī spēlēju amatierteātrī arī tā bija biedrošanās.
Kāpēc biedroties ir svarīgi? Tāpēc, ka viens cilvēks ir spēja, divi cilvēki superspēja. Gandrīz neviena milzīga, cilvēci veidojoša lieta nav radusies vienatnē un izolācijā. Kopienā viens otru papildina, balsta, motivē un raisa sociālo dzīvi.
Ja tev ir ideja – meklē tai sabiedroto. Mūsu valsti arī izveidoja liela domubiedru grupa, aizsargāja to vēl lielāka grupa. Pirmos latviešu dziesmu svētkus organizēja Rīgas latviešu biedrība.
2. UZŅEMTIES
Latvijai akūti trūkst uzņēmības, no tā rodas arī trūkums resursos. Mums ir daudz izcilu uzņēmumu. Pie tādiem es pieskaitu arī savu bijušo darba vietu AS “Latvijas finieris” – krietns, latviešu vadīts un latviešu īpašumā esošs uzņēmums, kas spēj savu nopelnīto atvest uz Latviju un izlietot latviešu lietas labā. LF arī ļoti atbalsta un sniedz būtisku atbalstu Ukrainai un Latvijas militārajām spējām – piemēram dronu jomā.
Resursu trūkums ir viena no lietām, kas kavē dažādu citu sociālo procesu attīstību – ja cilvēkam katru dienu jādomā par ēšanu, tad viņam nebūs laika domāt par kultūru, politiku vai par to, kā palīdzēt kādam citam nelaimē nonākušam.
Ir ideja radīt konditorejas brīnumus? Radi! MIERA MAIZE un Janis Zardins ir tam piemērs. Lej brīnišķīgas sveces sev un taviem draugiem iepatīkas? Radi vēl! Atver veselus 3 veikalus! Gardenia Eco un Jānis Balodis un Aiva Balode šim ir piemērs! Redzi nišu kurā ir trūkumi, bet tu zini risinājumu? Varbūt, ka esi vienīgais savā reģionā? Risini! Sistering un Katrīna Bartkeviča šim arī ir piemērs! Un tādu ir daaaaudz! Viss sākas no mazuma, bet šī uzņemšanās rada resursus, kas pēc tam palīdz ne tikai sev, bet arī saviem tuvākajiem, savai ciltij un iespējams arī visai valstij! MUMS VAJAG VAIRĀK UZŅEMTIES.
3. CIENĪT SAVU TĒVU UN MĀTI / MĀCĪT CIENĪT ARĪ CITIEM
Bez vērtībām cilvēks ir nestabils un nedrošs. Tas meklē patvērumu viltus idejās, viltus vērtībās un pieņem kādu identitāti, kas tam nemaz nav atbilstoša. Es savu identitāti sāku meklēt ap 7. klasi un man to diezgan laicīgi bija ievirzījuši mani vecāki un vecvecāki. Opis Leons noteikti bija liels iemesls tam, kāpēc es šodien esmu nacionāli domājošs un ar darba raksturu. Opis bija tas, kas manās acīs iededza uguni, kurai iekuru bija jau ielikuši mani vecāki. Šodien man vairs nav jāšaubās par to, kas es esmu un kur eju. Es zinu, ka es eju turp, kur tēvu zeme sauc.
Starpcitu, interesants fakts, ko man iemācīja psiholoģijas studijās – bērnu attīstībai viens no būtiskākajiem panākumu veicinātājiem ir laicīga atbilde uz jautājumu “Kas es esmu?”. Dzimtas vēstures ieaudzināšana savos bērnos ir viens no visveiksmīgākajiem un būtiskākajiem determinantiem bērna pašvērtējumam, stresa noturībai un nākotnes skaidrībai (Zinātniskais raksts –https://ncph.org/…/The-power-of-family-history-in…)
————————————————————————-
Šīs ir tikai trīs lietas, bet manā ieskatā tās ir absolūti svarīgas un darāmas individuālā līmenī, ārpus politikas, bet ar tiešu iespēju ietekmēt mūsu valsti un arī politikas veidotājus, galu galā – mūsu bērni arī reiz būs atbildīgi par mūsu valsti un dodot tiem skaidru apziņu, resursus un kontaktus, mēs varam viņus nostādīt valdnieku ceļā, nevis vergu važās.
Nelielai piezīmei – mana uzņēmējdarbība ir tikai un vienīgi, lai mēs ar kolēģiem iegūtu resursus Latvijas attīstībai. Mūsu vadmotīvs ir Latvija un augstākā misija ir Latvija.
Balso par ko gribi, galvenais, lai sirdsapziņa nemoka. Bet paralēli tam – pārņem kontroli pār savu valsti pats. Caur savu kopienu, savu uzņēmību, iedvesmojoties no senčiem un nododot lāpu tālāk.
Mana Latvija – mana atbildība!